Labākās filmas, kuru darbība risinās filmās

Kino ekrānos viss ir daudz grandiozāks, nekā reālajā dzīvē. Likmes vienmēr ir neprātīgi augstas, veiksme mainās pēc katras izdalītās kārts un gandrīz visi apmeklētāji atbilst sabiedrības stereotipam par to, kā izskatās azartspēļu spēlētāji: ar milzīgām kovboju cepurēm, baltos uzvalkos un ar garu cigāru zobos. Protams, skatītāji neiebilst šīm klišejām, jo kazino ainas ir ļoti labs paņēmiens kā kāpināt filmas spriedzi. Tādēļ filmu scenāristi un režisori tās daudzkārt ir iekļāvuši savos darbos, radot vairākas neaizmirstamas ainas.

Vairākas tādas ir redzamas 1971. gada filmā “Diamonds Are Forever”, kuru režisējis Dags Hamiltons. Lielākā daļa no filmā redzamajām ainām tika uzņemtas dekorētās studijās, tomēr atsevišķas ainas tika filmētas īstās spēļu zālēs kur bija iespējams apskatīt bonusus un piedāvājumus. Viens no tā laika veiksmīgākajiem Lasvegasas kazino industrijas spēlētājiem Hovards Hjūgs izmantoja savu ietekmi, lai izpalīdzētu savam draugam Hamiltonam uzņemt šo filmu īpaši ekskluzīvās vietās. Hjūgs ne tikai aizslēdza savu kazino uz vairākām dienām, lai tajā varētu ierīkot filmēšanas laukumu, bet arī pierunāja pilsētas pašvaldību aizslēgt slaveno Lasvegasas bulvāri, lai tajā varētu filmēt pakaļdzīšanās ainas, kuras Hamiltons gribēja redzēt savā filmā.

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē, Lasvegasā valdīja gangsteris Bagsijs Sīgels, kurš bija piedalījies pilsētas celtniecībā ar savu noziedzīgi iegūto naudu. Tomēr līdz laikam, kad mira Elviss Preslijs, aina pilsēta bija mainījusies un rokenrola karalis valdīja arī pasaules kazino galvaspilsētā. Elvisa dziedātā “Viva Las Vegas”, kas pirmo reizi tika izpildīta Džordža Sidnija 1964. gada filmā ar tādu pašu nosaukumu, tiek uzskatīta par šīs pilsētas himnu vēl šodien. Šajā filmā Las Vegasa pirmo reizi tiek attēlota atmosfērā, kādā mēs to pazīstam šodien.

Vācu filma “Skrien Lola, Skrien!” ir elpu aizraujošs trilleris. Lola ir jauna meitene ar spilgti sarkaniem matiem, kuru kādā rītā pamodina viņas līgavaiņa zvans. Meitenes mīļotais, kurš ir kāda narkotirgoņa rokas puisis, ir pazaudējis milzīgu naudas summu un Lolai ir tikai pāris stundu laika, lai to atgūtu un glābtu viņa dzīvību. Filmas gaitā realitāte saplūst vienā ar Lolas fantāzijām. Vairākkārtīgi skatītāji tiek pārliecināti, ka darbība norit pa īstam, lai vēlāk noskaidrotos, ka pēdējās pārdesmit minūtes patiesībā ir noritējušas meitenes galvā, apdomājot savas rīcības iespējas. Kazino aina ir viena no filmas noslēdzošajām un ir pilna ar kontrastiem. Noskrējusies un aizelsusies Lola ietriecas kazino, kur viņa kabatās knapi salasa sīknaudu, lai pietiktu minimālajai likmei pie ruletes galda. Lolas treniņtērps un sarkanie mati stipri izceļas uz smokingos un vakarkleitās tērpto pārējo apmeklētāju fona, bet tas neliedz meitenei laimēt nepieciešamo naudas summu tikai divos griezienos, liekot visu uz melno divdesmit. Ruletes ratam griežoties pēdējo reizi, meitene nenovalda satraukuma kliedzienu, kas no rīkles iznāk tik spalgs un griezīgs, ka pārējie viesi sāpēs aizspiež ausis un plīst kokteiļu glāzes.

Martina Skorsēzes 1995. gada filma Kazino lielākoties tika uzņemta leģendārajā Lasvegasas kazino “Riviera”. Galveno lomu spēlē Roberts Deniro, kura tēlotais Eiss Ventura ir draudīgs gangsteris, kuram neviens neuzdrīkstas šķērsot ceļu. Tēls ir vaļīgi iedvesmojies no Frenka “Kreiļa” Rosentāla, kurš bija kriminālā autoritāte pilsētā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un kura galvenais pienākums mafijas ģimenē bija vadīt kazino, kuros tika atmazgāta noziedzīgi iegūta nauda. Skatoties filmu nav grūti saprast, kādēļ Deniro tēlotajam Eisam pārējie gangsteri ir uzticējuši tieši kazino vadīšanu. Vienā no ainām kādam kovbojam, kurš tikko ir zaudējis savu pēdējo grasi, likt uz spēles savus zābakus, lai uzreiz pēc izspēles izviestu viņu uz ielas ar zeķēm pa priekšu. Skorsēzem un Deniro ir lieliski izdevies notvert gaisotni, kāda valdīja Lasvegasā, kad organizētās noziedzības ietekme vēl nebija izskausta.

Vairāk informācijas tavskazino.com.

Kas ir azartspēļu atkarība?

Mūsdienās sabiedriskajā telpā plaši tiek runāts par tādu problēmu kā azartspēļu atkarība. Kaut gan azartspēles pašas par sevi nav sliktas un cilvēkam būtisku kaitējumu nenodara, tās tomēr izraisa atkarību un tieši tāpēc liela daļa sabiedrības uz tām raugās negatīvi un pat nicinoši. Lai labāk izprastu šo problēmu un mazinātu azartspēļu atkarīgo cilvēku skaitu, skaidrojam sīkāk, kas tad īsti ir azartspēļu atkarība un kā cilvēki līdz tam nonāk.

Azartspēļu atkarība, kā jau jebkura atkarība, pamatā nozīmē to, ka cilvēks nespēj attiekties tā, kas viņam kaitē, šajā gadījumā no azartspēlēm – επισκέψου την ιστοσελίδα. Spēlmanis turpina spēlēt, ieguldot savu naudu, par spīti tam, ka tas kaitē viņam pašam un viņa tuviniekiem. Tas ir kā nepārvarams impulss jeb apmātība, kas neļauj apstāties izdot savu naudu pat tad, ja tas nodarīs ļoti lielu kaitējumu. Azartspēļu atkarība nereti nāk kopā ar atkarību no kredītiem vai pat zagšanu un citām kriminālām darbībām, lai iegūtu naudu spēlēšanai.

Jāsaprot gan, ka vēlme spēlēt vēl nav atkarība. Azartspēles daudziem ir saistošas, jo tās ir visai interesantas, azartiskas, turklāt ikviens gribētu iegūt lielu naudu vienā acu mirklī. Spēlēšana šad un tad nav atkarība. Arī tad, ja cilvēks spēlē bieži, ne vienmēr tā ir atkarība. Vēlmi spēlēt droši par atkarību varam saukt tad, kad cilvēks tam velta lielu daļu sava brīvā laika, turklāt spēlē arvien vairāk un vairāk. Vēl tipiska pazīme atkarīgajiem ir uzmācīgas domas par azartspēlēm tad, kad tās nav iespējams spēlēt. Apkārtējie azartspēļu atkarību visvieglāk var atpazīt tad, ja cilvēks labprātāk dodas uz spēļu zālēm nekā uz jebkurām citām izklaides un atpūtas vietām, kā arī tad, ja azartspēļu dēļ tiek lauzti solījumi un kavēti svarīgi notikumi. Arī melošana un aizrādījumu neuzklausīšana norāda uz nopietnu atkarību.

Azartspēļu atkarībai var būt vairākas formas un paveidi, ko pamatā nosaka spēlētāja motivācija. Visas azartspēļu atkarības ir psiholoģiskas, bet iemesli, kāpēc cilvēks nevar pārstāt spēlēt var būt dažādi. Īpaši atkarības sākuma posmā ir izteikta šī te motivācija. Lielākajai daļai tā, protams saistās ar laimestiem un vēlmi iegūt naudu, bet ir arī atkarīgie, kas nespēj beigt spēlēt tāpēc, ka tā ir iespēja aizbēgt no ikdienas un gūt patīkamas emocijas. Atkarības cēloņus precīzi var noskaidrot psihologs vai psihiatrs.

Azartspēļu atkarību var piemeklēt ikvienu, kas uzsācis spēlēt azartspēles. Statistika liecina, ka visbiežāk ar šo problēmu saskaras pusmūža vīrieši, taču atkarīgie var būt arī jauni vai veci cilvēki, kā arī vīrieši vai sievietes. Arī atkarības stiprums un progress var būt atšķirīgs. Ir cilvēki, kas iekrīt azartā jau no pirmās reizes (parasti tas notiek tad, ja pirmajā reizē tiek iegūts lielais laimests vai παίζουν εδώ), bet ir arī tādi, kas ilgu laiku spējuši sevi kontrolēt, bet vienā brīdī kļuvuši atkarīgi. Visvairāk gan ir tādu, kas atkarībā iegrimst pamazām, atkarības izpausmēm kļūstot arvien manāmākām.

Azartspēļu atkarība ir ļoti nopietna problēma, kas izjauc cilvēku dzīves un attiecības. Visvairāk cieš tieši atkarīgo ģimenes, jo pats spēlētājs ir apmāts un situācijas nopietnību īsti neapzinās. Lai jūsu tuvinieki neiekļūtu šādās problēmās, sekojiet līdzi viņu gaitām un centieties jau laikus pamanīt pirmās atkarības pazīmes, lai varētu palīdzēt.

Radio katram iedzīvotājam

Daudzi cilvēki var uzskatīt vai var likties, ka radio ēra ir jau aiz kalniem, tomēr tā nebūt nav jo radio izmantot ik pa laikam joprojām salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits. Šis apgalvojums, kas ir pierādīts ar dažādiem datiem, ir patiess arī Latvijā. Tā ir tikai neliela daļa no visa radio tīkla.

Būtībā radio ir bezvadu informācijas pārraide, kura tiek nodrošināta ar īpašu tehnoloģiju caur radioviļņiem. Par radio var saukt arī citas ierīces, kas spēj uztvert radioviļņus, piemēram, lampu radio, portatīvo radio. Tos sauc par radiouztvērējiem. Radio radās jau 1820. gadā, kad to izgudroja Hanss Kristians Ersteds (Oiapostas Brasil site). Agrāk radio bija daudz lielāks un to izmantot noteikti bija daudz grūtāk. Tomēr jebkura radio pamats ir tāds pats – tajā notiek radioviļņu modulācijas, kuras ietekmē skaņas frekvences svārstības. Tāpat radio ir nepieciešama antena, kas agrāk būtībā bija garš metāla stienis, kuru vari nu varēja vai pat nevarēja saliek tā, lai tas aizņemtu mazāk vietas. Vēlāk antenas jau bija daudz kompaktākas, piemēram, viens vads, kuru varēja salocīt kā nu katrs vēlējās. Tāpat daudzās ierīcēs arī atrodas jau iebūvēts speciāls uzvērējs, līdz ar to tas ir praktiski nemanāms. Arī mūsdienu mūzikas atskaņotājos ar austiņ palīdzību ir iespējams ērti uztvert dažādas radio stacijas.

Radio stacijas plaši tika izmantotas jau kopš kara laika, kad daudzās valstīs tas bija nelegāli, bet tas bija viens no veidiem kā iegūt nepieciešamo informāciju. Cilvēki mēdza ieslēgt radio un pieslēgties dažādiem viļņiem, piemēram, no Amerikas, lai dzirdētu par jaunākajiem notikumiem kara laukā un turpmākajiem pareģojumiem. Tādā veidā bija iespējams arī apmainīties ar informāciju, lai gan vienlaikus tas arī bija ļoti bailīgs process. Mūsdienās radio var klausīties katrs un ir pieejamas pārraides no dažādām valstīm. Neviens nekontrolē to, ko tieši katrs izvēlas klausīties, jo tā ir viena no brīvības daļām. Līdz ar to ir skaidrs, ka radio ir kļuvis ļoti noderīgs, piemēram, braucot ar auto. Daudzi auto vadītāji izvēlas klausīties jaunākās pārraides par satiksmi, lai zinātu, vai kaut kur ceļā nav liels sastrēgums u.c. Šāda informācija ir noderīga un izmantot internetu, lai iegūtu šo informāciju vienam cilvēkam ir praktiski neiespējami, jo ir nepieciešams stūrēt. Tāpat arī interneta signālu uztveršana ne vienmēr var būt nodrošināta, savukārt radio ir iespējams atrast vienu vai otru staciju.

Daudz biežāk radio mēdz izmantot, lai klausītos jaunāko mūziku. Protams, ir iespējams dzirdēt arī hitus no 50. gadiem vai pat senākus, bet sevišķi jaunā paaudze izvēlas klausīties tieši top hitus vai atrast kādu jaunu dziesmu, kura tiem saista tieši caur radio. Tāpat radio bieži vien tiek izmantots dažādos saviesīgos pasākumos, jo tas ir vienkāršākais veids kā nodrošināt nepārtrauktu mūziku. Protams, ir arī laiki, kad radio pārraide speciālus raidījumus, kas ir visai līdzīgi tiem, kurus var redzēt TV, taču ar radio tos var tikai dzirdēt. Līdz ar to nevajadzētu būt problēmu atrast kaut ko interesantu katram, kurš vēlas klausīties radio. Tas attiecas arī uz Latvijas iedzīvotājiem, jo ir pieejams ļoti plašs radio programmu klāsts gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Oskara Kalpaka dzīve

Svarīgi ir apzināties, ka ikviens no mums ar savu darbību var izmainīt savas tautas likteni, nākotni. Tieši to apzināti vai neapzināti izdarīja pulkvedis Oskars Kalpaks. Arī viņa paša dzīve bija notikumiem bagāta, kā arī viņa ieguldījums visas nācis liktenī ir nenoliedzams. Viņam ir bijusi pozitīva ietekme uz dažādiem aspektiem Latvijas un latviešu dzīvē (par to vairāk raksta portāls www.KazinoPro.gr).

Kalpaks dzimis 1882.gada 6.janvārī Cēsu apriņķa Meirānu pagastā, Zvaigznes dienā. Viņa dzīves sākums ved atpakaļ, tajos neizprotamajos un sarežģītajos apstākļos un notikumos, tāpēc uzskatu, ka zināt, kas bija O. Kalpaks, ir katra sevis cienoša Latvijas pilsoņa pienākums.

Nākdams no pieticīgas ģimenes, O.Kalpaks izvēlējās dienestu Krievijas impērijas armijā. Par iemeslu šim lēmumam bija tas, ka tas neprasīja finansiālus izdevumus. Laikā, kad Latvijai bija nepieciešama palīdzība, viņš bija gatavs to sniegt. 1918. gada decembrī, pēc Ārlietu Ministrijas uzaicinājuma, Kalpaks izveidoja Latviešu atsevišķo bataljonu. Svarīgākais tomēr tas, ka visi karotāji bija ar stipru nacionālu nostāju un uzticīgi varonīgajam pulkvedim. Komunisti devās cauri Rīgai, lauzās tālāk Zemgalē un cerēja sagrābt arī Kurzemi, taču, Kalpakam bija stingra nostāja, ka tos nedrīkst laist tālāk par straujo Ventu. Līdztekus izdevās strauji pastiprināt Pulkveža Kalpaka vienības ar brašajiem Kurzemes jaunekļiem, kas bija ar spēcīgu nacionālu degsmi un spraigu cīņas garu. Viņi skaitliski ievērojami vairoja armijas sastāvu. 1919. gada 3. marts bija nozīmīga diena: visas vienības Pulkveža Kalpaka vadībā cēlās uzbrukumā pret komunistiem. Vāciešiem gan maz interesēja tiešā Latvijas atbrīvošana: tie kauju turpinājumā cerēja par jaunu nostiprināties Latvijā un visā Baltijā, piepildot ilgas pēc bijušās vācu muižniecības.

Pirmo cīņu asums spēcīgi satrieca komunistus, un tie pārsteigti atkāpās, bet liktenīgais 6. marts izrāva jauno varonīgo Pulkvedi Kalpaku no savējo rindām. Pulkvedis Kalpaks fiziski tika izslēgts no cīņu lauka un pārcēlās pie garu pasaules cīnītājiem, taču ir vēlēšanās atkal un atkal pieminēt, ko pēc tam runāja viņa paša karotāji, manīdami paniskās bailēs bēgošo ienaidnieku: it kā Kalpaka gars viesis bailes ienaidniekam. Pats Kalpaks nepiedzīvoja savu agrāko pareģojumu par atgriešanos, tomēr Kalpaka cietā nacionālā stāja dziļi iedvesmoja viņa cīnītājus un realizējās Kalpaka ciešā pārliecība, ka Latvija tiks atbrīvota no visiem ienaidniekiem un kļūs brīva. Par spīti daudzu neticībai, Kalpaks ticēja savai valstij. Viņš nodzīvoja samērā īsu mūžu, bet lieliem notikumiem piepildītu. Pat pēc nāves, pulkvedis tika “apbalvots” ar Lāčplēša kara ordeni. Tas ir Latvijas brīvības cīņu visaugstākais apbalvojums. Parasti cilvēkus novērtē tieši pēc to nāves un Kalpaks nebija izņēmums. Kalpaks tā arī neuzzināja to, ka cīņas beidzās ar brīvības atgūšanu, kas gan kā izrādās vēlāk bija neilga. Droši vien O. Kalpaks būtu lepns par tautas saziedotajiem līdzekļiem celto pieminekli. Kalpaks ar savu vienību pierādīja cilvēku drosmi, profesionālismu pieticīgos apstākļos un aprīkojumā, patriotismu un ticību savai valstij. Var droši uzskatīt, ka Kalpaks ne vien motivēja karavīrus, bet arī tautu, cēla tās pašapziņu un ticības saglabāšanu.

Ja vēlaties par šo tematu uzzināt ko vairāk, izlasiet rakstu, ko piedāvā šis portāls.

Zilā krāsa

Zilā ir pasaules visizteiktāk mīļākā krāsa pēc vairākām aptaujām vairāku gadu laikā. Šī krāsa dominē gan kā sieviešu, gan vīriešu mīļākā krāsa. Zilā tiek uzskatīta par uzticamu, drošu un apņēmības krāsu.

Zilā krāsa tiek izdalīta vairākos toņos, piemēram okeāna zilā un debesu zilā. Uz ķermeni tā iedarbojas nomierinoši. Tomēr dažas krāsas, kuras ir pārmērīgi zilas var panākt arī tādu efektu kā aukstums vai vienaldzība. Indigo, dziļi zila krāsa – casinopt24.com português, simbolizē mistisku garīgo gudrību.

Čakras krāsa: Zilā Rīkles čakra
zilā rīkles čakra ir pazīstama arī kā Visuddha. Kā pēc nosaukuma var spriest, šī čakra atrodas rīkles zonā. Tā ir saistīta ar rīkli, kaklu, rokām un plaukstām. Rīkles čakra ir saistīta ar runu un dzirdi, kā arī veicina garīgo komunikāciju. Runā, ka atverot rīkles čakru var uzlabot kurlumu. Dārgakmeņi, kas palīdzēs atvērt rīkles čakru ir tirkīzs un akvamarīns.

Zilās krāsas izpratne pasaulē:

  • Ķīnas kultūrā, krāsas atbilst pieciem pamatelementiem, debesu virzienam un četriem gadalaikiem. Zilā krāsa Ķīnas kultūrā nozīmē koku, Austrumus un pavasari.
  • Zils, zili-zaļš un zaļš ir svētās krāsas Irānā. Šīs trīs krāsas simbolizē paradīzi.
  • Indijā, Dievs Krišna gleznās bieži vien tiek attēlots ar zilu ādas toni.
  • Amerikas Savienotajās Valstīts pasta iestāžu pastkastes ir zilā krāsā.
  • Senajā acteku kultūrā, zilā krāsa nozīmēja upurēšanos.
  • Grieķijā, ar zilo krāsu simbolizēja spēku, kas pasargā no “ļaunās acs”. Tie, kas tic šai grieķu māņticībai, bieži vien valkā zilas kaklarotas vai zilas rokassprādzes savai aizsardzībai.

Reliģiskās un mitoloģiskās asociācijas, kas saistās ar zilo krāsu:

  • Irānas zilā mošeja Tabrizā
  • Ēģiptes zilā mošeja Kairā
  • Armēnijas zilā mošeja Erevānā
  • Sultāna Ahmeda mošeja Stambulā avots (casinopt24)
  • Katoļu reliģijā zilā krāsa saistās ar Jaunavu Mariju

Zilā krāsa bieži vien tiek iekļauta pazīstamos zīmolos kā ļoti uzticama un cēla simbolika. Kā lielākie zīmoli, kuros ir zilā krāsa, var pieminēt Ford, Tiffany&Co, IBM, Pepsi un citi.

Interesanti fakti par zilo (roleta) krāsu:

  • Baltajā namā ir īpaša “zilā telpa”.
  • Zilā ir visbiežāk izmantotā krāsa zobu suku ražošanā.
  • Tīrīšanas līdzekļi un pulveri bieži vien tiek krāsoti zilā krāsā, jo tā veicina tīrību.
  • IBM Deep Blue kļuva par pirmo datoru, kurš uzvarēja šaha turnīrā vadošo pasaules čempionu. Deep Blue sastāvēja no 32 procesoriem un apstrādāja aptuveni 200 miljonus šaha kustības vienā sekundē. Šobrīd Depp Blue ir viens no ātrākajiem datoriem, kurš vienā sekundē spēj pārstrādāt aptuveni 280 miljonus operācijas.

Pēdējo gadu laikā paliek populārāka psiholoģisko problēmu, tostarp, atkarības un ēšanas traucējumu, impotences un depresijas ārstēšana ar zilo gaismu.

Cilvēki bieži vien ir ražīgāki zilās telpās.

Moskītus divreiz vairāk piesaista tieši zilā krāsa kā citas krāsas.

Pablo Pikaso darbos tiek raksturots “Zilais periods”, kas attiecas uz virkni darbu, kurā dominē zilā krāsa. Šis periods ir izteikts no 1901. līdz 1904. gadam.

Kas ir enerģijas vampīrisms un kā ar to cīnīties

Filmās un grāmatās vampīri tiek attēloti kā cilvēki, kuri sūc asinis un naktīs pārvēršas par sikspārņiem. Šādi fantāzijas tēli ir izdomājums, taču uz pasaules patiešām pastāv reāli vampīri, ar kuriem mēs negribētu satikties un ilgstoši kontaktēties. Šie vampīri ir enerģijas vampīri.

Enerģijas vampīri ir cilvēki, kuri mums atņem visu enerģiju, padarot otru cilvēku uztrauktu, dusmīgu, bezspēcīgu. Tie var būt jebkādi cilvēki, sākot ar tavu ģimenes locekli, draugu, līdz kolēģim, klientam, kaimiņam vai pat svešiniekam, ko satiec uz gājēju pārejas. Satiekoties un kontaktējoties ar šādu enerģijas vampīru forex, tu jūties izsmelts, garlaicības pārņemts, nemierīgs, nomākts. Tu patiešām sāc justies vainīgs un sāk mocīt sirdsapziņa par lietām, kurās it kā nemaz neesi vainīgs. Katrā ziņā, ne vienmēr var saprast, ka šajās galvassāpēs ir iejaukts kāds cilvēks, kurš paņem visu tavu enerģiju.

Enerģijas vampīri ir emocionāli nobrieduši indivīdi, kuriem ir sajūta, ka visa pasaule griežas ap viņiem. Viņi gandrīz nespēj saredzēt citu cilvēku viedokli. Viņiem bieži vien trūkst empātijas. Visa pasaule pastāv tikai tāpēc, lai kalpotu šiem cilvēkiem. Lai katru reizi sastopoties ar šādiem cilvēkiem tev nebūtu galvassāpes, jāmēģina limitēt viņu iespaids uz tevi. To var izdarīt divējādā veidā: novērtējot savu emocionālo spēku un novērtējot, cik bīstams ir enerģijas vampīrs.

Tava emocionālā kapacitāte un spēks

Tavs svarīgākais instruments, kā cīnītie ar enerģijas vampīriem ir būs pašpārliecinātam pret sevi. Tas nozīmē, ka tev pašam jāmeklē dažādi risinājumi, lai sevi labāk izprastu. Tev ir jāpieņem sevi tādu, kāds esi. Tu vari veidot sev pašpārliecinātības praksi, kas var izpausties kā meditācija, joga, pastaigas svaigā gaisā un visu pārējo, kas palielinās tavu emocionālo spēku. Apdomā, kāda motivācija ir atrasties šāda enerģiskā vampīra dzīvē. Ja tu es motivēts tikai, piemēram, lai dabūtu sev darbu, tad vienkārši samierinies ar citām darba iespējām.

Enerģiskā vampīra atpazīšana un novērtēšana

No pirmā acu uzmetiena, enerģijas vampīri var šķist ļoti pievilcīgi. Tāpat kā visās fantastikas filmās, arī dzīvē vampīri ir glīti, ekstravaganti un tev var šķist, ka viņi ir ļoti augstās domās par tevi, par ko liecina viņu glaimojošā uzmanība. Iezīmējot sevi viņa dzīves lokā varētu šķist, ka izmainīsi savu vientuļo dzīvi pret kaut ko aizraujošu. Tomēr tev ir jāapzinās, ka enerģiskie vampīri jebkādā veidā izmantos cilvēkus, kuri vislabāk atbilst viņu vēlākām vajadzībām. Tas, kas sākumā šķiet diezgan nevainīgs, piemēram – investicijas vai jauna draudzība, vēlāk var novest līdz kompromisam pašam pret sevi, pārkāpjot ētikas normas un vērtību pret sevi, iespējams, pat pārkāpjot likumu. Tas viss ir tāpēc, ka enerģijas vampīri ir meistari, izvairoties no atbildības, un, visticamāk, tieši tu būtu tas, kurš uzņemsies visu vainu, kad kaut kas noies greizi.

Daži jautājumi, kuri ir sev jāuzdod, ja tev rodas aizdoma, ka satiecies ar enerģijas vampīru:

  • Vai jūsu attiecības ar personu ir mainījušās un vai pārmaiņas ir uz labo vai slikto pusi?
  • Vai tu jūties novērtēts, mīlēts un atbalstīts?
  • Kā tu raksturotu savstarpējo enerģijas apmaiņu – tā ir vienāda vai vienpusēja?
  • Vai tu vari būt tu pats, tā, lai tevi netiesā un neizsmej?
  • Ja uz visiem jautājumiem nespēj rast pozitīvas atbildes, tad galvenais jautājums ir: Vai tu vēlies saglabāt attiecības ar šādu cilvēku?

Mūsdienīga izsekošanas ierīce

Vai tu kādreiz esi pazaudējis savu automašīnu piebāztā autostāvlaukumā? Tā mēdz notikt, it īpaši lielpilsētās, kur mašīnu jūra ir pārpildīta brīvdienu laikā. Ejot prom no automašīnas, tu it kā centies iegaumēt dažādus punktus totalizatori un priekšmetus, pēc kā atrast mašīnu, taču paejot kādam laikam, pēc iepirkšanās buma, esi pazaudējis visas norādes, kas aizvestu līdz mašīnai. Tu sāc krist panikā un centies spiest durvju atbloķēšanas pogu, lai mašīna signalizētu, kur tā atrodas. Šādas situācijas var būt ļoti nomācošās, kā saulē, tā lietū un sniegā.

Jums nav nepieciešams instalēt dārgas GPS meklēšanas sistēmas, lai izsekotu savu automašīnu. Tas ir pārāk dārgi, ja ir zināmas daudz alternatīvas un krietni vien lētākas ierīces. Jums nav nepieciešams maksāt nekādas ikmēneša abonēšanas maksas. Bet ir viens labs un izdevīgs veids, kā izsekot savu transporta līdzekli bez izdevumiem. Kalifornijā attīstītā tehnoloģiju ražošanas uzņēmumā zinātnieki ir nākuši klajā ar jaunu inovāciju – izsekošanas ierīci, kas darbojas sasaistot to ar viedtālrunī instalējamu aplikāciju.

Šo ierīci sauc par TrackR. Ierīce palīdz izsekot svarīgākajām lietām mūsu dzīvē – bērniem, dzīvniekiem, automašīnām. Darbības princips ir pavisam vienkāršs: savā viedtālrunī ir jāinstalē bezmaksas aplikācija TrackR un jāsavieno ar ierīci. Novieto pašu ierīci tur, kur vēlies, lai tiktu izsekota atrašanās vieta. Viss process aizņems vairāk kā 5 minūtes, taču atvieglos dzīvi daudz grūtās situācijās. Izmēra ziņā tā nav lielāka par standarta monētu, tāpēc viegli novietojama un nav smaga. GPS meklēšanas diapazons ir līdz pat 100 kilometru rādiusā. TrackR ir viegli piekarināma kā atslēgas piekariņš, tādējādi to var piestiprināt pie naudas maka vai atslēgām. Tā ir ūdensnecaurlaidīga un lietus gāzes nesabojā tās funkcijas, kas ir ļoti nepieciešams, ja tiek pievienots dzīvnieku izsekošanai.

Šo mazo ierīci var pievienot svarīgam biznesa portfelim, lai ceļojuma laikā nepazūd kopā ar visiem uzņēmumam nepieciešamiem dokumentiem. Ar ierīci daudz vieglāk ir izsekot mantām, kuras nodod lidostā vai citos transporta līdzekļos (autobusa, vilciena bagāžā). Lidostā nododamā bagāža mēdz pazust un nenonākt pie īpašnieka, tāpēc šāda ierīce novērstu daudz nepatīkamas situācijas ceļošanas laikā. Svarīgi dokumenti un priekšmeti, kas ir iekšā rokassomās, mugursomās, portfeļos mēdz pazust sabiedriskajos transportos, kad īpašnieks aizmieg un nepievērš uzmanību savām nepieskatītajām mantām.

Šāda ierīce palīdzēs ne tikai atrast mašīnu piebāztā stāvlaukumā, bet arī lieliski novērsīs mašīnas nozagšanu. Šo ierīci var ievietot viedtālruņu maciņos, vietā, kuras paredzētas kredītkartēm, tādējādi novēršot arī to pazušanu.

Ja vēlies uzzināt, kur atrodas tava izsekošanas ierīce, ieej telefona aplikācijā (ja vien pazudis nav pats telefons) un uzspied uz precīzu atrašanos vietu. Aplikācija uzrādīs tiešas koordinātes, pēc kurām ātri vien pazaudētā manta tiks atrasta. Šo lietotni var izmantot no jebkura telefona, ievadot savu lietotājvārdu un paroli, gadījumā, ja pazudis personīgais viedtālrunis.

Tu droši vien esi iedomājies, ka ierīce maksās ļoti dārgi un nebūs pa kabatai, bet iepriecinošs fakts ir tāds, ka ierīce ir pavisam lēta. Vietējā tirgū tā maksā vien 29 dolārus. Tā ir patiešām maza cena, ko samaksāt, lai iegūtu mūžīgu mieru. Internetā ir iespējamas dažādas alternatīvas šai precei, pat par mazākām cenām, taču šī ir kvalificēta kā droša prece.

Paldies par atbalstu musu sponsoram un atbalstītājam no Rīgas!

Aizraujošas tehnoloģijas, kuras varam gaidīt tuvā nākotnē

Pēdējā laikā lietotāji regulāri tiek lutināti ar jaunām, daudzfunkcionālām tehnoloģijām, kuras vēl relatīvi nesenā pagātnē bija pieejamas tikai varoņiem zinātniskās fantastikas filmās un romānos. Vairums mūsdienu tehnoloģiju mums piezogas lēnām un pakāpeniski eiro džekpots, kā ar mobilo telefonu augošo funkcionalitāti, vai bez apstājas augošo datu apstrādes ātrumu datoros. Ik pa laikam gan tirgū nāk kāda tik tiešām aizraujoša jauna tehnoloģija, vai tik iespaidīgi pieaug kādas, jau esošas, funkcionalitāte, kas maina tehnoloģiju lietošanas spēles noteikumus uz ilgu laiku.

Viena no šādām tehnoloģijām ir Google Glass, ir paplašinātās realitātes tehnoloģija – daudzfunkcionālas brilles, kas skārienjūtīgo ekrānu no mūsu mobilajām ierīcēm, novieto mūsu acu priekšā. Teorētiski, Google Glass lietotājiem būs iespējams sekot līdzi sociālo mediju portāliem, sūtīt ziņas, ātrāk atrast ceļu ar Google Maps un GPS funkcijas palīdzību kā arī ierakstīt video un foto failus. Vienlaicīgi, tiks apmierinātas opīšu un omīšu sūdzības par jauno paaudzi, kas nevarot atrauties no telefoniem, jo visu minēto informāciju, gudrās acenes piedāvās uzreiz – redzeslokā. Šis produkts pagaidām ir pieejams tikai ierobežotam skaitam Google darbinieku un arī tā cena pagaidām ir nedemokrātiskas – viena briļļu pāra ražošanas izmaksas ir ap 1500 dolāriem, bet nav šaubu, ka vai nu pats Google, vai arī tā konkurenti, tuvā nākotnē laidīs tirgū lietotāju versiju par krietni demokrātiskāku cenu.

Tiem, kuriem nepietiek ar esošās realitātes paplašināšanu ar Google Glass palīdzību, jāgaida uz Oculus Rift virtuālās realitātes, trīsdimensionālo briļļu nākšanu tirgū. Jau šobrīd tirgū ir pāris ļoti dārgi produkti, kas piedāvā līdzīgas funkcijas, bet Oculus Rift gatavojas piedāvāt virtuālās realitātes sajūtas par ļoti pieejamiem 300 dolāriem, tātad lētāk par vidēja dārguma datora monitoru. Nozares speciālisti uzskata, ka tik svaigas tehnoloģijas, kas ir uzstādītas tik lētos produktos, iezīmē jauna datorspēļu laikmeta sākumu. Lai arī ne Oculus Rift, ne arī tā dārgākie konkurenti, vēl nav spējīgi piedāvāt totāla reālisma izjūtas virtuālajā vidē, noteikti izskatās, ka tieši tas spēlmaņus sagaida tuvā nākotnē.

Viena no vispārliecinošāk sevi pieteikušajām tehnoloģijām šajā gadsimtā – skārienjūtīgais ekrāns, iespējams, jau ir morāli novecojis. Galu galā, mobilā telefona ekrāna spaidīšana, mūsu pirkstiem nav nekad bijusi tikpat komfortabla kā klaviatūras podziņas gandarītais knikšķis. Ekrāna podziņas izvadīt ir pieteikusies Leap Motion, vai tulkojot no angļu valodas: kustība palēcieniem. Šī tehnoloģija ļaus lietotājam kontrolēt ekrānā notiekošo ar pirkstiem, nevis tam pieskaroties, bet ar dabīgām roku un pirkstu kustībām atdarinot klaviatūras pogu spiešanu gaisā. Leap Motion pārstāvji sola lietotājiem delikātu kustību nolasīšanu un nekavējošu reakciju uz ekrāna, kas ļaus šķirstīt interneta vietņu lapas, vai parakstīt dokumentus, tādā veidā, šīm funkcijām, aizvietojot gan skārienu jūtīgo ekrānu, gan pelīti. Leap Motion būšot pilnībā savienojams ar Oculus Rift, sniedzot abu platformu īpašniekiem vēl lielāku reālisma izjūtu.

Līdz šīs desmitgades beigām, šie aizkulisēs daudz apspriestie tehnoloģiju jaunievedumi, kā arī tie, kuru izstrādātāji ir tos rūpīgi turējuši noslēpumā no tehnoloģiju žurnāliem un blogeriem, turpinās pārvērst mūsu dzīves. Tās vienlaicīgi, ļaus izdzīvot bērnības sapņus, par Džeimsa Bonda cienīgām ierīcēm, un atvieglos ikdienu, padarot apnicīgus un neērtus uzdevumus mazliet patīkamākus. Tāpat kā līdz šim – progresam sekojošā tehnoloģijas ražošanas izmaksu pazemināšanās, sola mūs lēnām, bet pārliecinoši ievest nākotnē, kurā augstās tehnoloģijas būs pieejamas visiem.

Autortiesību nākotne interneta pirātisma laikmetā

Intelektuālā īpašuma tiesību vai pat īstu tiesību kur vajag vin pārbaude, vai autortiesību, likumi dod tiesības kreatīvā satura autoriem kontrolēt sava darba tālāku izplatīšanu un saņemt par to atlīdzību. Pirmie autortiesību likumi tika izdoti Eiropā, 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā. Šo likumu izdošanu veicināja tā laika jaunā tehnoloģija – Johana Gūtenberga izgudrotā iespiedprese un grāmatu autoru bailes zaudēt ienākumus no viņu daiļdarbu tirdzniecības. Jau pirms trīssimt gadiem, likuma burtā tika iekalts, ka eksistē tādi radoši produkti kā grāmatas, un, to īstā vērtība slēpjas, to saturā, tātad tekstā, kas uzdrukāts uz grāmatu lapaspusēm, nevis papīra makulatūrā un ādas vākos vien. Arī mūsdienās autortiesību uzstādījums paliek nemainīgs, ir tie, kuri veido radošo saturu un ir tie, kas vēlas to iegūt neatalgojot veidotājus. Bet vai informācijas aprites tehnoloģijām, mainoties līdz nepazīšanai, šāda prasība ir reāli nodrošināma?

Mūsdienu cīņa ar interneta pirātismu atgādina senas pasakas bruņiniekiem, kuri cīnījās ar daudzgalvainiem pūķiem, kuru katras nocirstās galvas vietā izauga divas citas. Labs piemērs ir Google piederošā video-koplietošanas vietne Youtube.com, kurā ar dzelzs dūri valda ASV ierakstu industrijas asociācija. Tiklīdz ierakstu studija leģitīmi augšupielādē mūzikas klipu, uz kuru tai pieder tiesības, Google tiešsaistes instrumenti automātiski sameklē un kopē visas šā produkta kopijas. Lai apietu šo šķērsli, vairāki Youtube lietotāji ir sākuši likt autortiesību aizsargātus videoklipus, ar kaķiem, kuri skatās televizoru, bet televizorā tiek atskaņots aizsargātais videoklips ar samazinātu izšķirtspēju. Rezultātā Google izstrādātais algoritms nespēj klipā atrast autortiesību pārkāpumu, tas redz tikai kaķi, kas skatās televizoru.

Tāpat 2012. gadā, pēc mēnešiem ilgas tiesāšanās, vairāku valstu autoritatīvie orgāni, uzvarēja prāvā pret thepiratebay.org, faili dalīšanas portāla, kuru lietotāju skaits ir mērāms desmitos miljonu, un bloķēja savu iedzīvotāju iespējas apmeklēt vietni. Kā atbildes gājienu tiesas prāvai, Pirate Bay uztina kodu, kas darbina visu pirātu vietni, un piedāvāja to bez maksas jebkuram, kurš būtu gatavs to ierakstīt un palaist uz saviem serveriem. Rezultātā, tagad ir simtiem pirātiskās vietnes versiju uz simtiem serveru visā pasaulē. Varas iestādēm nocērtot vienu pirātu pūķa galvu, vietā izauga simtiem jaunu. Lai arī ierakstu kompānijas un varas iestādes uzskata, ka cīņā pret interneta pirātismu, lēnām tiek izcīnīta uzvara, realitātē pirāti vienmēr ir tiem vienu soli priekšā. Pirātu izdomu un neatlaidību apliecina arī Pirate Bay līdzdalībnieka, hakera, kurš slēpjas aiz segvārda Misters Spoks, ieraksts savā blogā, īsi pēc tiesu darbiem 2012. gadā, kurā pirāts zīmēja nākotnes vīziju, kurā ar autortiesībām aizsargāto saturu pārnēsās droni, kas kārotās dziesmas un televīzijas seriālu sērijas nogādās lietotājiem ar bezvadu radiosignālu palīdzību.

Ņemot vērā arvien augošās pirātu iespējas un varas iestāžu nespēju uz tām laicīgi reaģēt, pēdējo gadu laikā, māksliniekiem ir nācies samierināties ar krietni mazāku atalgojumu, nekā tas bija ierasts agrāk. Piemēram 2014. gada populārākā dziesma Teilores Sviftas – Shake it, mūzikas straumēšanas vietnē Spotify tika atskaņota, 46 miljonu reižu, bet pati Svifta no tā ieguva vien 300 tūkstošus ASV dolāru. Iespējams, ka mēs jau esam piedzīvojuši mūzikas industrijas zelta laikmeta beigas. Laiki, kad mūzikas ieraksts bija fizisks priekšmets, ko patērētājs iegādājas un lieto, ir teju aizgājuši un mūsdienas mākslinieks, kā tirgus dalībnieks, vairāk atgādina renesanses bardu dziesminieku, kuram garām gājēji nomet pa kapeikai, ja tam meldiņš iet pie sirds.